Latvija – no senajām baltu zemēm līdz atjaunotai neatkarībai
Mūsdienu Latvijas teritorijā senatnē dzīvoja baltu ciltis – kurši, latgaļi, sēļi un zemgaļi –, kā arī lībieši. 13. gadsimtā vācu krustneši šīs zemes iekaroja, un 1201. gadā tika dibināta Rīga, kas kļuva par nozīmīgu Hanzas pilsētu. Izveidojās Livonija, kuru pārvaldīja ordenis un bīskapi, bet vācbaltu muižniecība saglabāja ietekmi vēl daudzus gadsimtus.
Pēc Livonijas kara novads nonāca Polijas-Lietuvas un vēlāk Zviedrijas varā, bet Kurzemes hercogiste piedzīvoja savus ziedu laikus. 18. gadsimtā visa teritorija pakāpeniski tika iekļauta Krievijas impērijā. 19. gadsimtā dzimtbūšanas atcelšana un jaunlatviešu kustība veicināja nacionālo atmodu, un 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, kas savu neatkarību nosargāja Brīvības cīņās.
1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, 1941. gadā sekoja masveida deportācijas, bet no 1941. līdz 1944. gadam valsti okupēja nacistiskā Vācija. Holokaustā tika nogalināta lielākā daļa Latvijas ebreju. Pēc kara padomju vara atgriezās, un sekoja jaunas represijas un deportācijas. Atmodas laikā, 1989. gadā, Baltijas ceļš vienoja trīs tautas; 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija par neatkarības atjaunošanu, un 1991. gada augustā tā tika pilnībā īstenota. 2004. gadā Latvija iestājās Eiropas Savienībā un NATO.
Šodien Latviju veido stipra Dziesmu un deju svētku tradīcija, daudzveidīgā Rīga un dziļa saikne ar dabu.
Vai jums ir savi stāsti par savu dzimto pilsētu vai pagastu? Dalieties tajos ar citiem dalībniekiem sadaļā „Novada vēsture” un palīdziet saglabāt vietas atmiņu.