Rīga: Vēsture
Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz 2020. gadiem Rīga bija Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta. Rīgā arī atradās Rīgas apriņķa un Rīgas rajona pārvaldes institūcijas, taču pilsētai bija pašai sava pašvaldība un administratīvi teritoriālā vienība.
21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja Latvijas ekonomiskā izaugsme. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "Saules akmens" augstceltni Ķīpsalā. Uzsāka Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" — celtniecību. "Rīgas satiksme" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus.
2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. Rīgā vairākkārt notika Pasaules čempionāts hokejā un Eiropas čempionāts basketbolā. 2006. gadā Rīgā notika 19. NATO samits.
Līdz ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza Dienvidu tilta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību.
Rīga bija viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām. 2015. gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.